Jaunpils novads

New Document

Jaunpils pagasts

Apskates objekti
	Jaunpils pils. Celta 1301. gadā. Tipiska pils – cietoksnis, ko no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis. Pils veidota ar iekšējo pagalmu, krusteju, lielākās pārbūves veiktas 1647. gadā un pēc nodedzināšanas 1906. – 1907. gadā. Viena no retajām Livonijas ordeņa laika pilīm Latvijā, kas lieliski saglabājusies līdz mūsu dienām, bez tam maz mainījusi savu sākotnējo ārējo izskatu. Pilij daudz interesantas detaļas, kas piesaista uzmanību un fantāziju – velna figūra notekcaurules galā, mazās vītņu kāpnītes, viduslaiku pils tualetes balkons. Zālē marmora cilnis “Madonna ar bērnu”. Bez tam pils vēsture ir īpaši interesanta un atspoguļo daudzas slavenas Kurzemes vēstures lappuses. www.jaunpilspils.lv
	Zviedru mūris - ko cēluši zviedru karagūstekņi, kurus barons Matiass fon der Reke uz Jaunpili atvedis pēc Salaspils kaujas Trīsdesmitgadu karā (1618 – 1648).
	Jaunpils baznīca - par pašreizējās baznīcas celtniecības laiku uzskata laika posmu no 1592. gada līdz 1938. gadam. Turpmākajos gados notika baznīcas iekštelpu iekārtošanas darbi. Tornis celts 1750. gadā. Galveno dekoratīvo akcentu Jaunpils baznīcā veido greznais altāris un kancele(1648). Abi tie iekļauti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā kā vērtīgi XVII gs. dekoratīvās mākslas priekšmeti. Jaunpils baznīcas altāris un kancele ir viens no greznākajiem baznīcu iekārtojuma ansambļiem Kurzemes luterāņu baznīcās. Baznīcas zvans (1760.g.) ir unikāls ar vienu no saviem rotājumiem – kailas sievietes figūru, kas atspiedusies pret miroņgalvu. Tas ir vienīgais tāda veida rotājums visā pieejamā informācijā par zvaniem. Baznīcā skatāma Kārļa Ieviņa altārglezna Baznīca ir ne vien svarīgs akcents Jaunpils vēsturiskā centra ainavā, bet arī 16 – 17 gs. mijas arhitektūras paraugs. www.jaunpilsbaznica.lv
	Jaunpils ūdensdzirnavas - celtas 1802.(1803.)g. Pilnībā saglabājušās visas iekārtas – apstājušās, reāli strādājušas dzirnavas. Te apskatāmas gandrīz visas malšanas ierīces.
	Jaunpils parks. - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, 62 kv. Parka teritorijā atrodas vairāki dižkoki: ozols – 5,3 m apkārtmērā; bērzs – 2,6 m; osis – 2,5 – 2,8 m. Parks izveidots barona fon der Rekes valdīšanas laikā. Nostāsti vēsta, ka viņš kokus dārzniekam licis stādīt tā, lai veidotos Rekes dzimtas ģērbonis, kokiem plaukstot pavasarī. 1887.g. “Latviešu Avīzēs” rakstīts: “Jaunpils parkā skunstdārznieks pēc barona Rekes pavēles daudz jaukumu izdarījis.” Visur veduši grantēti celiņi. Parkā atrodas interesanti apskates objekti – akmens darināts tiltiņš, kurā iegravēts gada skaitlis un monogramma G.A. v. d. R. – 1905. Romantiska taciņa gar upes malu aizved uz mīlestības akmeni (kādreiz iecienītu jaunpilnieku tikšanās vietu). Vecāki cilvēki šo akmeni atceras no 1913.g. Parkā 2009. gada vasarā uzcelta jauna estrāde.
	Struteles muiža - ēku ansamblī atrodas kungu māja jeb pils, blakus tai muižas kalpu māja. Struteles muiža, vēstures avotos pirmo reizi pieminēta 1482. gadā. Tagad no muižas saglabājusies kungu māja, kurā līdz pat 90. gadu beigām atradusies Kr. Barona pamatskola, un bijusī vagara māja, pie kuras piestiprināta plāksne ar uzrakstu “1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons”.
	Struteles baznīca. Pirmoreiz uzcelta 1645. gadā, atjaunota 1883. gadā. Baznīcā kristīts latvju Dainu tēvs Kr. Barons. Dievkalpojumi tajā notikuši līdz 1962. gadam, tad tā pamesta un izpostīta, taču 90. gados uzsākti atjaunošanas darbi.
	Struteles parks. 5,6 ha, atrodas pie Struteles muižas, tas veidots domājams 19. gs. 80. gados. Centrālā skatu perspektīva no pils virzīta uz 1 km attālo baznīcu. Ainaviskajā parkā 30 svešzemju koku sugu un krūmu stādījumi, te aug Latvijā skaistākais piramidālais ozols.
	Elles kalni. Elles kalnos izbūvēta mākslīga ala, kurā Jaunpils baroni turējuši divus dzimtcilvēkus un likuši tiem tēlot “velnus”. Iespējams, ka vienīgais šāda veida objekts Latvijā.
	Kartavkalni. Senais latviešu pilskalns (tiek uzskatīts par pilskalnu), kuru 10. – 13. gadsimtā apdzīvojuši zemgaļi. Platums 55 x 80 m, ar 7 m augstu valni D daļā. Ir versija, ka šī ir Atskaņu hronikā pieminētā Babote, jo tas ir vienīgais pilskalns ar valni, kas atrodas starp Dobeli un Kuldīgu. Kartavu kalnos Jaunpils baroni likuši iestādīt lapegļu aleju, arī dižskabāržus. Ļoti skaists ainavisks objekts. Atrodas 2 km attālumā no Jaunpils. Apvīts ar dažādām teikām.
	Jaunpils baronu staļļi – iekļaujas Jaunpils vēsturiskā centra apbūvē. Pēc vēsturiskā avota no 1912. gada audzēja Anglera tīrasiņu šķirnes lopus. Pie lauksaimniecības biedrības tika algots lopkopības instruktors Alfreds Sekroders. Ēkas galā piemineklis (galva 1922), kas pēc kādas versijas uzlikts sadegušajam barona mīļākajam bullim. Ēkas 1905.g. revolūcijas laikā tika dedzinātas. Buļļa galva nodauzīta.
	Jaunpils kapliča – Ir bijusi kungu un kalpu kapliča. Tagad vēl skatāma 1864.g. izveidotā kapliča barona dzimtas apbedījumiem. Blakus smilšakmens kapa plāksne F.V. Rekem ar iegravētu ģērboni 1850. un vairākas marmora plāksnes barona ģimenes locekļiem.
	Muižas kalpu māja “Zemdegas” – saglabājusies pateicoties tam, ka 1921. g. muižas centrs netika sadalīts. Kalpu māja celta pēc viena šablona – gara kazarmveidīga. Gaitenis gāja no viena gala līdz otram. Kopējs arhitektūras ansamblis ar saimniecības pagalmu, kuru no trim pusēm apjož apaļu laukakmeņu mūrēta siena. Redzamas vārtu stabu un saimniecības ēkas atliekas (V. Gusēra arhīvs 1973. g.)
	Saulīšu kalns – apglabāti apm. 800 Laukmuižas hospitālī mirušo latviešu leģionāru un vācu karavīru. 1989. gadā atklāts piemiņas akmens, kas 1990. gadā vandāliski spridzināts.
	Veckuipju pilskalns (Kuipju kalns). Atrodas „Dreimaņu" un „Veckuipju" māju tuvumā un ir ap 28 m augsts, ar slīpu plakumu, kura ZA malā izveidots 4 m augsts valnis. Pret DA pusi izveidots kalns ir lēzenāks. Tas ir noaudzis ar mežu, bez īpašām pilskalna pazīmēm, tomēr labi saskatāms. Kalns, kara laikā rokot tranšejas, ir bojāts, bet tā ziemeļu puses nogāze izpostīta ar senām grantsbedrēm, kas kalnu padara vēl stāvāku. E. Šmits 1900.g. par kalnu raksta, ka uz tā atrastas bronzas lietas un kauli - ap 1850.gadu atrasts mazs cērtamais akmens cirvītis, turpat atrasta arī spoža bronzas monēta 1900.g. vara pieckapeikas lielumā, kura bijusi ar savdabīgām zīmēm. Pētertāles pamatskolas skolotājs T. Gertners ziņojis, ka 1840.-1850.g. toreizējie „Veckuipju" māju īpašnieki Bergmani, rokot pilskalnā granti, atraduši vairākus akmens cirvjus un rotaslietas, kas vēlāk pazudušas. Purviņā pie kalna nogāzes atrasti vairāki resni ozola bluķu gali, kas, domājams, bijušas atliekas no agrākā ozola sētas nocietinājuma. Savukārt, arheologs P. Stepiņš 1941 .g. mēģinājis kalnā atrast mītņu slāni, taču to nav konstatējis, un atzinis to par mākslīgi darinātu kalnu.
	Dievkalns atrodas Viesatu - Jaunpils autoceļa malā, pie Viesatu un Jaunpils pagastu robežas Struteles skolas tuvumā. Sena kulta vieta, par ko liecina kalna tuvumā atrastais upurakmens. Kalns noaudzis ar mežu, pēc izskata atgādina kāpu. Dievkalnu potenciāli varētu iekļaut kādā tūrisma maršrutā, veidot tūrisma taku, seno kulta vietu, apvijot ar nostāstiem un leģendām. Iespējama arī pagasta svinību vietas izveide šajā teritorijā. Vai arī gluži pretēji - svētvietas - izveide, pamatojoties uz senajiem nostāstiem.
	Mēra kalns ir senkapi, kuros veiktie izrakumi liecina, ka Viesatu pagasta teritorija ir apdzīvota krietni pasen. Tie atrodas apmēram vienu kilometru no Veckuipju pilskalna un divus kilometrus no Tukuma - Saldus lielceļa. Tas ir aptuveni 18 -21 m augsts, apkārtmērs 238 m. 18.gs. beigās tas izmantots grants rakšanai, un kopā tā laika tur atrasti cilvēku kauli, kā arī dzelzs un bronzas senlietas: adatas, ķēdes, spirālgredzeni.
	Viesatu HES. Par hidroelektrostacijas celtniecību Viesatu pagastā tika nolemts 1953.gadā. Lēmuma pieņēmēji šajā jautājumā bija tā laika lielākie kolhozi "Darba spars" un "Cīņas gars", būves izmaksas sadalot tā, ka 52% apmaksā lauksaimniecības artelis "Darba spars", bet 48% - "Cīņas gars". Projekts toreiz izmaksāja 513 700 rubļu. HES projektētā jauda - 56 kilovati. Elektrību HES sāka ražot 1955.gadā, taču jau 1957.gadā to pārtrauca darīt, jo bija pārāk maza jauda. 1958.gadā Viesatu ciems tika pievienots pie vispārējā elektrotīkls, bet tā paša gada beigās abi kolhozi nolēma pārdot hidroelektrostaciju, lai atbrīvotos no saņemtā aizdevuma un saņemtu lētāku elektroenerģiju par valsts tarifu. Tā hidroelektrostacija vairs nekalpoja savam mērķim līdz pat 90.gadu sākumam, kad visā Latvijā radās ideja par mazo hidroelektrostaciju atjaunošanu, ieplānojot, ka "Latvenergo" šo hidroelektrostaciju ražoto elektroenerģiju iepirks par divkāršu cenu, tādējādi attīstot mazo enerģētiku, sarosījās daudzi uzņēmēji. Viesatu pagastā uzsāka darbu pie hidroelektrostacijas atjaunošanas, (pagasta teritorijā HES bija darbojies no 1955.-1957.gadam), tika sakārtota hidroelektrostacijas nelielā ēka un atjaunotas abas turbīnas. 1999.gada 3.martā hidroelektrostaciju tika pabeigta un palaista ekspluatācijā. Praktiskā Viesatu HES maksimālā jauda ir 44 kW, lai gan sākumā bija domāts, ka šī jauda būs lielāka. Hidroelektrostacija darbojas atkarībā no laika apstākļiem, tātad no ūdens līmeņa Viesatas upē. Visvairāk hidroelektrostacija darbojas pavasarī, rudenī un ziemā, bet, ja ir lietaina vasara, tad tā tiek darbināta arī vasarā. 1999.gadā tika saražotas aptuveni 130 000 kw/h, bet 2000.gadā 141 000 kw/h elektroenerģijas. Hidroelektrostacijas vidējais caurplūdums ir 0,77 m3/s. Laikā kad HES turbīnas nestrādā, tam jānodrošina ekoloģiskais caurplūdums 0,024 m3/s. Ūdenskrātuve galvenokārt tiek izmantota rekreācijai.

Jaunpils novads

vardadienas Šodien v/d svin:
Regīna, Ermīns
Daudz laimes: ...

Balsosana

Balsošana

New Document

Copyright © Jaunpils novads, 2007 - 2010 WEB mail Kā lapas pārlūkprogrammu iesakām Mozilla Firefox